plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Maksātnespējas administrācijas regulējums
18
Dec
2013

Informācija pēdējo reizi atjaunota 2014.gada 13.janvārī

2012.gada rudenī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija sāka gatavot grozījumus Maksātnespējas likumā.

Lai gan bija zināms, ka investoru vidē valda neapmierinātība ar nepietiekamo juridisko personu maksātnespējas regulējumu, kas ļauj veidot shēmas fiktīvu parādu pieteikšanai un nozīmīgu kreditoru prasību noraidīšanai, atbildīgā komisija nolēma prioritāri skatīt priekšlikumus, kas paredz atvieglot maksātnespējas procesu fiziskām personām.

Grozījumi paredzēja saīsināt privātpersonu maksātnespējas procesu no trim līdz vienam gadam no pasludināšanas dienas. Bija paredzēts noteikt, ka kreditoru prasījumu segšanai tiks novirzīti līdzekļi vienas trešdaļas apmērā no parādnieka ienākumiem, bet ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā no vienas minimālās mēnešalgas mēnesī. Savukārt, ja saskaņā ar parādnieka vērtējumu saistību dzēšanas procedūrā viņa ienākumi būtu pietiekami, lai segtu vismaz pusi no kopējām saistībām, kuras paliek pēc bankrota procedūras pabeigšanas, bija paredzēts noteikt sešu mēnešu saistību dzēšanas plāna termiņu.

2013.gadā publiski aizvien biežāk izskanēja informācija par uzņēmumiem, kuri, maksātnespējas procesos nonākot vienu un to pašu administratoru un tiesnešu rokās, visticamāk, fiktīvā veidā tikuši vaļā no ievērojamām parādsaistībām un atstājuši zaudētājos lielus kreditorus. Aizdomas par ieinteresētību necaurspīdīgā maksātnespējas administrācijas regulējumā tika vērstas pret Nacionālo apvienību (NA), kuras vairāki biedri un ziedotāji ar to profesionāli saistīti.

2013.gada 1.novembrī NA paziņoja, ka izslēdz no partijas un atsauc no amata savu tieslietu ministru Jāni Bordānu. Viņš kā vienu no iespējamajiem iemesliem minēja savas domstarpības ar partijas vadītājiem par juridisko personu maksātnespējas regulējumu. Divas dienas pirms izslēgšanas no partijas J.Bordāns preses konferencē iepazīstināja ar Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto grozījumu projektu Maksātnespējas likumā.

Tie paredzēja maksātnespējas procesa administratorus pielīdzināt valsts amatpersonām, līdz ar to viņi tiktu pakļauti interešu konflikta novēršanas likuma ierobežojumiem un KNAB uzraudzībai. Tāpat TM plānoja liegt administratora darbu savienot ar advokāta pienākumu pildīšanu, ko esošais likums ļauj. Vēl viena būtiska izmaiņa būtu nodot valstij maksātnespējas administratoru sertificēšanu, ko pašlaik veic pašu administratoru veidota nevalstiskā organizācija - Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija.

2013.gada 28.novembrī Saeima Maksātnespējas likuma grozījumus skatīja otrajā lasījumā. J.Bordāns, neraugoties uz izslēgšanu no partijas, amatu bija saglabājis, taču neviena no viņa pieteiktajām būtiskajām reformām priekšlikumos nebija ietverta. Ministrs sacījis, ka attiecīgi priekšlikumi tiks iesniegti likuma izskatīšanai trešajā lasījumā.

Būtiskākais jauninājums juridisko personu maksātnespējas regulācijā likumprojekta otrajā lasījumā bija maksātnespējīgā uzņēmuma valdes locekļu atbildība par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam. Grozījumu projektā tam paredzēta jauna likuma nodaļa. Saskaņā ar grozījumiem uzņēmuma valdes locekļiem būs jāatbild par nodarītajiem zaudējumiem parādniekam, tostarp, ja pēdējo trīs gadu laikā pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas valdes locekļu rīcības dēļ ir iestājusies parādnieka maksātnespēja un valde ir rīkojusies ar ļaunu nolūku vai rupju neuzmanību.

Likumā plānots noteikt, ka parādniekam var piemērot maksātnespējas procesu, ja parādnieks parādsaistības nebūs nokārtojis ilgāk nekā divus mēnešus. Pašlaik likumā noteikts, ka nespēja nokārtot parādsaistības ir viena no juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, taču nav noteikts, cik ilgā laikā šīs parādsaistības nespēj izpildīt.

Grozījumi likumā papildinās administratora pienākumus pēc juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas – turpmāk viņam glabāšanā valsts arhīvā būs jānodod parādnieka dokumenti.

Paredzēts, ka Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija turpmāk varēs ne tikai apmācīt administratoru pretendentus, sertificēt administratorus un organizēt to profesionālās kvalifikācijas pilnveidi, anulēt administratoru sertifikātus, bet arī apturēt administratoru sertifikātu darbību.

No likuma paredzēts izslēgt normu, kas juridiskās personas maksātnespējas procesā ļautu pildīt pienākumus maksātnespējas administratoram, kurš pirms tam jau strādājis uzņēmuma Tiesiskās aizsardzības procesā.

2014.gada 10.janvārī J.Bordāns, kurš tobrīd jau bija demisionējušas valdības ministrs, iesniedza priekšlikumus Maksātnespējas likuma grozījumiem, paredzot būtiski pastiprināt valsts lomu sistēmas uzraudzībā. Administratorus paredzēts pielīdzināt valsts amatpersonām, taču administratora amats būtu savienojams ar zvērināta tiesu izpildītāja un zvērināta advokāta profesiju. Tāpat priekšlikumi paredzēja, ka par administratora darbību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem administratori būtu saucami arī pie disciplināratbildības. Sertificēšanas procesu, ko veic administratoru izveidotā asociācija, paredzēts nodot Maksātnespējas administrācijai. Savukārt iespēju uzņēmumiem panākt maksātnespējas procesa nonākšanu sev vēlama administratora rokās, pirms maksātnespējas pieteikuma mainot juridisko adresi, plānots novērst, veidojot vienu administratoru amata pretendentu sarakstu jeb rindu četru līdzšinējo vietā.

Saistītie raksti: Necaurskatāmā maksātnespējas administrācijas sistēma

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot