plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Patiesā labuma guvēja atklāšana ofšoros reģistrētiem uzņēmumiem
18
Aug
2011

2011.gada 13.jūlijā stājās spēkā Komerclikuma grozījumi, kas prasa atklāt uzņēmumu patiesos labuma guvējus. Komerclikums nosaka, ka dalībniekam, kurš tur pamatkapitāla daļas vai akcijas savā vārdā, bet citas personas labā, iegūstot vismaz 25% no kapitālsabiedrības daļām, ir pienākums 14 dienu laikā paziņot par to kapitālsabiedrībai, norādot personu, kuras labā šīs daļas tiek turētas. Ziņas jāiesniedz 14 dienu laikā pēc minētā akciju apjoma iegūšanas, bet attiecībā uz jau piederošiem aktīviem - līdz šā gada 31.decembrim.

Likums arī nosaka, ka ar informāciju par sabiedrības patiesajiem labuma guvējiem būs tiesības iepazīties tiesībaizsardzības un kontroles institūcijām.

Ministru kabinetā šie Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi tika apstiprināti jau 2011.gada 8.martā, pamatojot to nepieciešamību ar Starptautiskā Valūtas fonda jau 2006.gadā rosinājumu uzlabot uzraudzību un informāciju par patiesā labuma guvējiem. Taču Saeimas atbildīgajā komisijā aizsākās plašas debates un priekšlikumu virzība bija gausa. Pēc V.Zatlera rīkojuma par Saeimas atlaišanu, šī priekšlikuma virzība strauji sakustējās. Deputāti atbalstīja tā izskatīšanu steidzamības kārtībā un 2011.gada 13.jūlijā divos lasījumos izskatītie komplicētie grozījumi jau stājās spēkā.

Eksperti, ieinteresētās puses šos grozījumus likumā ir kritizējuši, taču Tieslietu ministrs A.Štokenbergs medijiem uzsvēris, ka laika gaitā tie ļaus iegūt pietiekami precīzu informāciju par patiesajiem labuma guvējiem ārzonās, taču pats likums nākotnē vēl tiks precizēts, lai izslēgtu patiesā labuma guvēju atklāšanas izvairīšanās iespējas. Nesen ievēlētais Valsts prezidents A.Bērziņš komentējis, ka pieņemtie grozījumi ir viens no soļiem ceļā uz Latvijas likumdošanas sakārtošanu jautājumā par finanšu plūsmu atklātību.

Atslēgas vārdi: ofšori, patiesā labuma guvēji, naudas atmazgāšana, korupcija, oligarhi

uz augšu

Naudas atmazgāšana un korupcija

Ārzonās reģistrētie uzņēmumi Latvijas sabiedrībā bieži vien tiek saistīti ar kaut ko nelegālu. Tam par pamatu bijuši vairāki korupcijas skandāli, piemēram, tā sauktā digitālgeita, kur atklājies, ka ārzonās reģistrētiem uzņēmumu patiesā labuma guvēji varētu būt Latvijas iedzīvotāji, turklāt, politikā ietekmīgas personas. Daudzu Latvijā reģistrētu uzņēmumu īpašnieki ir ārzonu jeb ofšoros reģistrētas kompānijas, par kurām nav zināma plašāka informācija. Tieslietu ministrs laikrakstam “Diena” minējis, ka ap 95% gadījumu ārzonās reģistrētu uzņēmumu patiesie labuma guvēji atrodas Latvijā, par to liecinot banku dati.

Kompāniju reģistrēšanai ārzonās var būt daudzi iemesli, piemēram, vēlme maksāt mazākus nodokļus vai aizsargāties pret juridiskiem vai finanšu riskiem. Taču ir virkne apsvērumu, kādēļ uz ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem ierasts skatīties ar aizdomām. Viens no tiem ir, ka šādā veidā bieži vien notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana jeb naudas atmazgāšana un korupcija, ofšoru kompānijas izmantojot kukuļošanas shēmās, piemēram, noteiktā brīdī ieņēmumus no korupcijas legalizējot caur finanšu sistēmu, tādējādi iepludinot reālajā ekonomikā, lai tie kļūtu likumīgi.

Noziedzīgus nodarījumus, kuros ir iesaistītas ārzonās reģistrētas kompānijas, ir sarežģīti izmeklēt, kontrolēt uzņēmumu darbību, jo parasti šādās “finanšu paradīzēs” tiek ievērota ļoti stingra finanšu konfidencialitāte, kas pasargā ārvalstu investorus no izmeklēšanas un kriminālvajāšanas to darbības valstī.

uz augšu

Problēma veca un labi pazīstama
Ofšoru kompāniju patiesā labuma guvēju pierādīšanas sarežģītība ir bijis viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ Latvijā gausi uz priekšu virzījušās lielākās ar koruptīviem noziegumiem saistītās lietas.

Piemēram, ārzonās reģistrēto uzņēmumu problēmas Latvijā pazīstamas jau ilgu laiku, par tām plašāk uzzināja 2008.gadā, kad mediju rīcībā nonāca daļa ar Lembergu saistītās krimināllietas materiālu, kur Lemberga bijušo advokātu liecības atklāja, ka Lembergs vai viņa ģimenes locekļi — dēls Anrijs un meita Līga, caur ārzonu firmām kopš 90.gadu sākuma bijuši līdzīpašnieki un patiesie labuma guvēji visos lielākajos Ventspils ostas uzņēmumos.

uz augšu

Līdz šim - informācija komercbankām

Līdz jaunāko Komerclikuma grozījumu pieņemšanai komercbankām jau bija noteikts pienākums noteikt patieso labuma guvēju līdz fiziskām personām, kuru kontrolē ir vismaz 25% uzņēmuma. Klienta paraksttiesīgā persona uzņemas atbildību likuma priekšā par sniegtās informācijas patiesumu. To reglamentē Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums. Likumā ir noteikts, ka pirms darījuma attiecību sākšanas kredītiestāde identificē klientu (gan fizisku, gan juridisku personu) un kredītiestādei ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus (neidentificētu klientu) kontus.

uz augšu

Likumprojektu pieņem steidzamības kārtībā, A.Šķēle atturas

Saeima par likumprojektu balsoja 2011.gada 8.jūlijā, steidzamības kārtībā tas tika pieņemts divos lasījumos. Par likumprojektu balsoja 83 deputāti, neviens nebija pret, bet atturējies viens - Tautas partijas līderis Andris Šķēle, kurš pats saistīts ar ārzonu pakalpojumu izmantošanu un kurš aktīvi uzstājās debatēs par šo likumprojektu, to kritizējot.

Likumprojektu uz Tieslietu ministrijas izstrādāto grozījumu pamata Saeimā iesniedza atbildīgā komisija - Tautsaimniecības, agrārā, vides un reģionālās politikas komisija. Tās priekšsēdētāja vietnieks A.Ašeradens (V) laikrakstam “Diena” komentēja, ka likumprojekta nepieciešamībai bijis gan iekšējs, gan ārējs pieprasījums. Iekšējo pieprasījumu raksturo augsts ēnu ekonomikas līmenis un problēmas naudas atmazgāšanas ierobežošanas jomā, bet ārējo - Latvijas jau ilgstoši izteikti sliktais reitings starptautisko naudas atmazgāšanas apkarošanas institūciju acīs (piemēram, Moneyval), kā arī valdības solījums Starptautiskajam Valūtas fondam īpaši strādāt šajā virzienā.

uz augšu

Nepilnīgs, taču vajadzīgs

Komerctiesību eksperts Aigars Strupišs, publiski vairākos medijos ir asi kritizējis šos Komerclikuma grozījumus, saskatot vismaz divus vājos posmus, kā prasību atklāt patiesā labuma guvējus var apiet. Pirmkārt, likums ļauj informāciju nesniegt, ja uzņēmums nespēj noskaidrot patiesos labuma guvējus, jo viņu rīcībā patiešām varētu nebūt tādu instrumentu, lai to noskaidrotu. Otrkārt, ir iespēja arī apiet 25% noteikto barjeru, no kuras jāsāk ziņot par patiesā labuma guvējiem. To varot izdarīt, sadalot ietekmi mazākās daļās pa vairākiem ofšoros reģistrētiem uzņēmumiem, par kuriem šādā gadījumā nebūs jāziņo. Viņaprāt, likumprojekta pieņemšana tā pašreizējā redakcijā būtu kaitniecība Latvijas tautsaimniecībai, atbaidot investorus.

To kritizē arī ietekmīgi advokāti. Komerctiesību juristi arī norāda, ka pēc pašreizējā normatīvā regulējuma, personām, kuras nesniegs laikus minēto informāciju, vai arī sniegs nepatiesas ziņas, draud vienīgi administratīvā atbildība.

Valsts institūcijas KNAB, Finanšu policija, VID, prokuratūra šos grozījumus vērtē pozitīvi, jo tas ir noderīgi noziedzīgu nodarījumu atklāšanai, jo pēdējos gados ir ļoti sarežģītas lietas, kur iesaistīti ārzonās reģistrēti uzņēmumi, kuru patiesie īpašnieki nereti ir Latvijas iedzīvotāji, arī augstas amatpersonas.

uz augšu

Sabiedrības atbalsts ofšoru atklāšanai portālā Manabalss.lv

Liela daļa sabiedrības ofšoru atklāšanu saista ar oligarhu patiesās ietekmes atklāšanu. Iniciatīva par ofšoru atklāšanu kopš portāla manabalss.lv atvēršanas, kas notika “Oligarhu kapusvētku” laikā, ir bijusi visvairāk atbalstītā iniciatīva. To parakstījuši aptuveni 10 957 parakstītāji.

Portālā atbalstītā iniciatīva bija Tieslietu ministrijas izstrādātie priekšlikumi. Iniciatīvas autori portālā pie tās komentē, ka “grozījumus pavasarī pieņēma Valdība un nosūtīja izskatīšanai Saeimas deputātiem. Bet Tautsaimniecības komisijā tie iestrēga, jo Andris Šķēle ieteica no Tieslietu ministrijas priekšlikumiem atteikties. Par A.Šķēles ideju iestājās ZZS, Saskaņas Centrs un Par Labu Latviju. Tādējādi ZZS, Saskaņas Centrs un Par Labu Latviju mērķtiecīgi bloķē mūsu valsts iespējas nodrošināt caurspīdīgu uzņēmējdarbību.”

Manabalss.lv iniciatīvu atbalstīja arī Valsts prezidents V.Zatlers, kurš ierakstā sociālās saziņas vietnē twitter.com pavēstīja: ja platformā «manabalss.lv» tiks savākti 10 000 iedzīvotāju paraksti, tad viņš vērsīsies ar iniciatīvu pie parlamenta deputātiem. Šis solis prezidentam nebija jāsper, jo Saeimas deputāti paši pasteidzās Komerclikumu grozīt.

Balsojumu infografiks

Avoti:
Saeima sāk "ofšoru" atvēršanu, Ir.lv, 16.06.2011.
O.Zebris, G.Bojārs “95% ārzonās reģistrētu uzņēmumu patiesie labuma guvēji atrodas Latvijā”, Diena, 25.06,2011
LTV Panorāma:
Intervija ar V.Burkānu, LR Ģenerālprokuratūras Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas dienesta vadītāju
Stājas spēkā ofšoru atvēršanas likums, LTV Panorāma, 13.07.2011.
Tieslietu ministra A.Štokenberga blogs par šo jautājumu
Z.Džule Kāda atbildība par patiesā labuma guvēja neatklāšanu? db.lv, 05.08.2011. 
Intervija ar Tieslietu ministru A.Štokenbergu, Latvijas radio, “Labrīt”, 13.07.2011.
LETA: Eksperts: Ofšoru īpašnieku atklāšanas likumprojekta pieņemšana izdzīs kapitālu no Latvijas, 27.06.2011.

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot