plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
2008.gada 23.augusta referendums par grozījumiem likumā “Par valsts pensijām”
17
Aug
2011

2007.gada vasarā Pensionāru un senioru partija uzsāka parakstu vākšanu, lai tiktu grozīts likums par valsts pensijām, palielinot minimālo pensijas apmēru no 49,50 LVL uz vismaz 135 LVL. 2008.gadā parakstu vākšanā iesaistījās arī biedrība “Sabiedrība citai politikai” (SCP), kuru izveidoja bijušie Tautas partijas deputāti Aigars Štokenbergs un Artis Pabriks. 2008.gada 23.augustā notika tautas nobalsošana par grozījumiem likumā Par valsts pensijām, tomēr netika savākts nepieciešamais balsu skaits un grozījumi netika pieņemti.

Atslēgas vārdi: pensijas, referendums, Štokenbergs

uz augšu

Situācija ar pensijām 2007. gadā

2007.gada vidū 405 900 jeb 86% Latvijas pensionāru saņēma vecuma pensiju, kas lielāka par minimālo pensiju – 49,50 latiem, bet mazāka par iztikas minimumu jeb 130 latiem. Galvenokārt tie bija cilvēki, kuri pensijas vecumu sasniedza līdz 1996.gadam vai drīz pēc tā. Šiem cilvēkiem ienākumi vecumdienām aprēķināti, ņemot vērā tikai padomju gados nostrādātos darba gadus, ne samaksas apjomu, par pamatu ņemot aptuveni 100 latus, kas bija vidējā alga 1996.gadā. Arī atbildīgās amatpersonas ir atzinušas, ka pensiju sistēma nav taisnīga pret tiem, kuri sasniedza pensijas vecumu līdz 1996.gadam.

uz augšu

Pensionāru un senioru partija uzsāk parakstu vākšanu par pensiju palielināšanu

2007.gada vasarā Pensionāru un senioru partija Jāņa Kleinberga vadībā uzsāka 10 000 parakstu vākšanu par grozījumiem likumā Par valsts pensijām, lai varētu uzsākt likuma grozījumu nodošanu Saeimai. Likumprojekts paredzēja grozīt likuma "Par valsts pensijām" pārejas noteikumu 34.punktu, nosakot, ka līdz 2009.gada 31.decembrim minimālā vecuma pensija nevar būt mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu 45 LVL, kas reizināts ar koeficientu 3. Tas nozīmētu ļoti strauju minimālā pensijas apjoma paaugstināšanu no 49,50 LVL līdz vismaz 135 LVL. Grozījumu atbalstītāji norādīja, ka sociālajā budžetā ir izveidojies aptuveni 700 miljonu latu liels uzkrājums, no kura būtu iespējams segt pensiju palielināšanu. Šīs iniciatīvas kritiķi uzskatīja, ka pensiju palielināšana satricinātu sociālo budžetu. Valstij nāktos no sociālā budžeta maksāt salīdzinoši lielas pensijas arī tiem, kam pēc sociālās apdrošināšanas stāža un iemaksu apjoma tādas nepienākas.

uz augšu

Parakstu vākšanā iesaistās Pabriks un Štokenbergs

Parakstu vākšana nesekmējās, līdz 2008.gada februārī tajā iesaistījās 2007.gada rudenī no Tautas partijas aizgājušo deputātu Arta Pabrika un Aigara Štokenberga dibinātā organizācija “Sabiedrība citai politikai un tiesiskai valstij”. Īsā laikā tika savākti nepieciešamie 10 000 parakstu un CVK uzsāka nākamo soli – 1/10 daļas vēlētāju parakstu vākšanu. Aigars Štokenbergs parakstu vākšanas kampaņai ziedoja 138 400 LVL. Līdz 2008.gada maija vidum tika savākti 170 012 vēlētāju paraksti un likumprojekts tika nodots Saeimai.

uz augšu

Saeima grozījumus noraida, tiek izsludināts referendums

2008.gada 3.jūlijā Saeima noraidīja grozījumus, ko iesniedza 1/10 daļa vēlētāju. Par grozījumiem nobalsoja 44 deputāti (no Jaunā laika, PCTVL, Saskaņas centra, Pilsoniskās savienības, kā arī neatkarīgie), pret bija 37 (Tautas partijas, TB/LNNK, LPP/LC, kā arī atsevišķi ZZS deputāti), atturējās 17 (vairākums ZZS deputātu, kā arī Pēteris Tabūns no TB/LNNK un neatkarīgais deputāts Visvaldis Lācis). Līdz ar to tika izsludināta tautas nobalsošana. Lai grozījumi likumā “Par valsts pensijām” tiktu pieņemti, nobalsošanā bija jāpiedalās vairāk kā pusei no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, no kuriem vairākumam bija jānobalso par grozījumiem. Jau parakstu vākšanas laikā tika pieļauts, ka tautas nobalsošanu par pensiju palielināšanu varētu apvienot ar tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem par tautas tiesībām atlaist Saeimu, tomēr CVK tās abas neapvienoja.

uz augšu

Partijām dažādi viedokļi

Opozīcijas partijas atbalstīja tautas nobalsošanu par pensiju palielināšanu, tomēr neizplatīja publiskus aicinājumus vai reklāmas. Valdības koalīciju veidojošās partijas pauda noraidošu nostāju pret referendumu, tomēr tieši neaicināja cilvēkus tajā nepiedalīties. Saeimas prezidija priekšsēdētājs Gundars Daudze pauda viedokli, ka valdības veiktā pensiju indeksācija un piemaksas dos tādu pašu efektu kā referendumā piedāvātie grozījumi. Pret pensiju palielināšanu piedāvātajā veidā noraidoši noskaņota bija Latvijas pensionāru federācija (LPF). Tieši pirms referenduma ar Latvijas Pasta starpniecību visā Latvijā tika izplatīts LPF laikraksta “Latvijas pensionārs” speciālizlaidums, kurā bija publicēts gan federācijas vadītājas A.Verzes, gan labklājības ministres I.Purnes (ZZS) noraidošais viedoklis par pensiju likuma grozījumiem. A.Verze noraidīja apgalvojumus, ka tas ir saistīts ar viņas iepriekšējo darbību LPP/LC – partijā, kuras pārziņā ir Latvijas Pastu pārraugošā Satiksmes ministrija.

uz augšu

Grozījumi netiek pieņemti

Lai referendums būtu uzskatāms par notikušu, tajā bija jāpiedalās vismaz pusei no pēdējās vēlēšanās piedalījušos skaita (454 490). Savukārt, lai referendumā piedāvātās likuma izmaiņas stātos spēkā, vairākumam no nobalsojušajiem (227 246) bija jānobalso par. Tomēr 23.augusta referendumā piedalījās tika 346 784 vēlētāji jeb 38,2% no 9.Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tādēļ grozījumi netika pieņemti.

uz augšu

Rezultāti

Lai gan likumu grozījumi netika pieņemti, daudzi politiķi pauda viedokli, ka esošā pensiju sistēma nav taisnīga un ir nepieciešams mehānisms pensiju palielināšanai. Pabrika un Štokenberga dibinatā biedrība pārtapa par politisko partiju “Sabiedrība citai politikai”. Pensionāru un senioru partija uzreiz pēc referenduma apgalvoja, ka nogaidīšot, vai valdība pildīs savus solījumus uzlabot pensionāru stāvokli. Vēl pirms referenduma valdība pieņēma noteikumus, kuru rezultātā tika palielinātas piemaksas par nostrādātajiem gadiem un indeksētas gandrīz visas pensijas. Vidējais piemaksas palielinājums no 2009.gada 1.janvāra pie vecuma pensijas bija 9,99 lati mēnesī, savukārt noteiktais piemaksas vidējais apmērs pie invaliditātes pensijas – 11,90 lati mēnesī. Tomēr ekonomiskās krīzes radītā nepieciešamība samazināt budžeta izdevumus 2009.gadā lika valdībai veikt pensiju samazināšanu. 2009.gada sākumā V.Dombrovska (JL) valdība atcēla pensiju indeksāciju 2009.gadā, bet turpmākajos gados – paredzēja tikai 1 nevis 2 indeksācijas gadā. Pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām Saeima vecuma pensijas samazināja par 10%, bet strādājošo pensionāru pensijas – par 70%.

Avoti: LETA, Diena, Latvijas Avīze, NRA
 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot