plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
2008.gada 2.augusta referendums par tautas tiesībām atlaist Saeimu
16
Aug
2010

2008.gada 2.augustā notika trešais referendums divu gadu laikā, kas lielā mērā bija reakcija uz valdošās koalīcijas (TP, LC/LPP, ZZS, TB/LNNK) rīcību. Tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas dotu tiesības vēlētājiem ierosināt Saeimas atlaišanu, iniciēja arodbiedrības, un tajā piedalījās rekordliels vēlētāju skaits - 600 000. Tomēr grozījumi netika pieņemti, jo referendumā piedalījās 40% balstiesīgo vēlētāju, bet kvorumam bija nepieciešami 50%.

Ideja par 9.Saeimas neleģitimitāti un tās iespējamu atlaišanu pastāvēja jau kopš 2006.gada Saeimas vēlēšanām, kad Tautas partija un LPP/LC pārkāpa priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu ierobežojumus.

Pirms referenduma TP, ZZS un LPP/LC aicināja tajā nepiedalīties, bet Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) draudēja ar neparedzamām sekām referenduma izdošanās gadījumā.

Uzreiz pēc referenduma iniciatīvu uzņēmās Valsts prezidents Valdis Zatlers, iesniedzot grozījumus par tautas tiesībām atlaist Saeimu, tomēr Saeima tos pieņēma tikai 2009.gada pavasarī pēc V.Zatlera ultimāta, kad par grozījumiem Satversmē nobalsoja visas Saeimas partijas, izņemot TB/LNNK.

 
Atslēgas vārdi: Saeima, prezidents, tautas nobalsošana, TP, LC/LPP, ZZS, TB/LNNK, Daudze

uz augšu

Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu

Latvijas Satversmē ir paredzētas divas iespējas Saeimas atlaišanai. Vienā variantā to var iniciēt Valsts prezidents, turklāt riskējot ar sava amata zaudēšanu. Satversmes 48. pants nosaka, ka pēc tam, kad Valsts prezidents ir ierosinājis Saeimas atlaišanu, ir jāveic tautas nobalsošana. Saeima tiek atlaista tikai tad, ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu. Satversmes 50.pants nosaka – ja tomēr tautas nobalsošanā vairāk nekā puse no balsotājiem izsakās pret Saeimas atlaišanu, tad Valsts prezidents uzskatāms par atlaistu un Saeima ievēl jaunu prezidentu.

uz augšu

Garais ceļš līdz tautas tiesībām atlaist Saeimu

Saeimas atlaišanu var ierosināt arī Latvijas valsts pilsoņi, taču tas ietver samērā garu juridisku procedūru. Satversmes 78. pants nosaka, ka viena desmitā daļa vēlētāju var iesniegt likumprojektu, tajā skaitā tādu, kas ietver normas, kas paredz Saeimas atlaišanu. Vispirms Satversmes grozījumu iniciatoriem būtu jāsavāc 10 000 pilsoņu paraksti šo grozījumu atbalstam. Ja Saeima šos grozījumus noraidītu, CVK ir jāizsludina tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kurā būtu jāpiedalās 1/10 daļai no vēlētājiem (aptuveni 150 000). Ja nobalsošanā piedalītos nepieciešamais vēlētāju skaits, Valsts prezidentam šis likumprojekts būtu jānodod Saeimai. Ja arī šajā gadījumā Satversmes grozījumi netiek pieņemti, tiek izsludināta tautas nobalsošana, kurā ir jāpiedalās vismaz pusei no iepriekšējās vēlēšanās piedalījušos skaita.

uz augšu

Saeimas atlaišana - aktuāla kopš ievēlēšanas

Ideja par 9.Saeimas neleģitimitāti un tās iespējamu atlaišanu pastāvēja jau kopš 2006.gada Saeimas vēlēšanām, kad Tautas partija un LPP/LC pārkāpa priekšvēlēšanu kampaņas tēriņu ierobežojumus par vairāk kā 1 miljonu latu, izmantojot trešo personu apmaksātas reklāmas. Vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti Augstākās tiesas Senātā, tomēr tiesa neatcēla vēlēšanu rezultātus. Kad 2007.gada martā Saeima apstiprināja grozījumus drošības iestāžu likumos, nereaģējot uz Valsts prezidentes iebildumiem, tika pieļauts, ka Valsts prezidente varētu izšķirties par Saeimas atlaišanu.

uz augšu

Deputāti noraida tautas tiesības atlaist Saeimu, seko referendums

2007. gada rudenī Latvijas brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) ierosināja veikt izmaiņas Latvijas Satversmes 78. un 79. pantā, dodot 1/10 daļai vēlētāju tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. LBAS rīcība bija reakcija uz algu iesaldēšanu valsts sektorā strādājošajiem 2008.gada budžeta gatavošānas laikā. Arī 2007.gada 18.oktobra un protestos pret valdības un Saeimas mēģinājumiem nelikumīgi atstādināt A.Loskutovu viena no prasībām bija Saeimas atlaišana. LBAS savāca nepieciešamos 10 000 parakstus un CVK izsludināja parakstu vākšanu, kuras laikā bija jāsavāc 1/10 daļa (aptuveni 150 tūkstoši) no 2006.gada vēlēšanās nobalsojušo pilsoņu skaita, lai Satversmes grozījumus tālāk nodotu Valsts prezidentam iesniegšanai Saeimai. Līdz 2008.gada 10.aprīlim tika savākti 217 567 paraksti un Satversmes grozījumi tika iesniegti Saeimai. Saeima noraidīja vēlētāju iesniegto likumprojektu gan visās atbildīgajās Saeimas komisijās, gan Saeimas plenārsēdē, tādēļ Centrālā vēlēšanu komisija izsludināja tautas nobalsošanu par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

uz augšu

Koalīcijas partijas - pret tautas tiesībām atlaist Saeimu

Opozīcijas partija JL kopā ar vairākām nevalstiskajām organizācijām izveidoja biedrību “Par tautas tiesībām”, kuras mērķis bija aicināt iedzīvotājus piedalīties tautas nobalsošanā. Savukārt valdības koalīcijā ietilpstošās partijas ZZS, LPP/LC un TP aicināja nepiedalīties referendumā. Saeimas prezidija priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) pirms referenduma publiski paziņoja, ka, referendumam izdodoties, “mēs ļoti riskējam nākošajā parlamentā vairākumā ieraudzīt kreisos spēkus. Tas, pirmkārt, nozīmē, ka varētu mainīties mūsu valsts politiskais kurss, otrkārt — mēs reāli iegūsim divvalodību un reālu divkopienu valsti. Ja šajā sestdienā vairāk nekā puse no balsstiesīgajiem nobalso par šiem Satversmes grozījumiem, tādā gadījumā nākošajā rītā mēs pamodīsimies pavisam citā Latvijā."

uz augšu

Tautas nobalsošanā pietrūkst mazāk par 150 000 balsu

Tautas nobalsošana par grozījumiem Satversmē notika 2008.gada 2.augustā, tajā piedalījās 629 119 vēlētāju. Par likumprojekta pieņemšanu nobalsoja 608 847 jeb 40,2% no visiem balsstiesīgajiem. Tomēr grozījumi Satversmē netika pieņemti, jo referendumā netika savākts nepieciešamais balsu skaits – 757 468 jeb 50% no visiem balstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

uz augšu

Deputātu jā - tautas tiesībām atlaist Saeimu, nē - prezidenta

Uzreiz pēc tautas nobalsošanas Valsts prezidents V.Zatlers iesniedza Saeimai ierosinājumu veikt grozījumus Satversmē, kas paredzētu iespēju atlaist Saeimu gan noteiktam vēlētāju skaitam, gan prezidentam bez referenduma un riska zaudēt amatu. Lai gan Saeima pauda vēlmi pieņemt Satversmes grozījumus, kas paredzētu tiesības vēlētājiem rosināt Saeimas atlaišanu, tie tika pieņemti tikai 2009.gada aprīlī pēc Valsts prezidenta V.Zatlera ultimāta valdībai un Saeimai. Par šiem grozījumiem nobalsoja visas frakcijas, izņemot TB/LNNK. Savukārt V.Zatlera ierosme Satversmes grozījumiem, kas atvieglotu Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu, tika atlikta uz nenoteiktu laiku, jo frakcijas nevarēja vienoties par to, pie kādiem nosacījumiem Valsts prezidentam būtu tiesības atlaist Saeimu.

2011.gada 28.maijā, sava prezidentūras termiņa noslēgumā, reaģējot uz Saeimas lēmumu nedot atļauju kratīšanai A.Šlesera dzīvesvietā, V.Zatlers izmantoja Satversmes 48.pantā noteiktās tiesības un atlaida Saeimu, tādējādi ierosinot tautas nobalsošanu.

Resursi internetā:
Saeimas balsojums par Satvermes grozījumiem 2009.gada 8.aprīļa sēdē

Avoti: LETA, Diena, Jurista Vārds
Vilemsons, M. Vēlētāji jau nākamajā rudenī varēs atlaist Saeimu. LETA. 23.10.2010.

 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot