plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Zemeņu kūka
16
Aug
2010

2008.gada aprīlī atklātībā parādījās ziņa, ka Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele (ZZS) par valsts naudu 930 latu apmērā ir sarīkojusi savas dzimšanas dienas svinības, dokumentos pasākumu nosaucot par semināru pašvaldību darbiniekiem. Dažu dienu laikā I.Gudele atkāpās no ministres amata un izstājās no Latvijas Zemnieku savienības. Fakts, ka Gudeles dzimšanas dienas svinības notika 2007.gada jūnijā, bet informācija par to tika publiskota 10 mēnešus vēlāk, un arī tas, ka ministre atkāpās par salīdzinoši nelielu pārkāpumu, tika saistīts ar A.Lemberga vai Tautas partijas interesēm, iespējams - saistībā ar vēlmi ietekmēt SAB vadītāja Jāņa Kažociņa nepārvēlēšanu amatā. Informācija par I.Gudeles nodarījumu parādījās tieši ar Ventspils uzņēmumiem saistītajā laikrakstā NRA. Par zinošu avotu ar I.Gudeli saistītajās publikācijās uzstājās TP biedrs Gundars Bērziņš.

Atslēgas vārdi: Gudele, KNAB, Lembergs, Tautas partija, SAB

uz augšu

Seminārs ar zemeņu kūku

2008.gada 16.aprīlī, trešdien, ar Aivaru Lembergu saistītajā laikrakstā NRA parādījās informācija par to, ka Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātā (ĪUMEPLS) pirms gada – 2007.gada jūnijā – svinēta ministres Inas Gudeles (ZZS) dzimšanas diena. Ministre visiem darbiniekiem izsūtīja e-pasta vēstuli ar nosaukumu "Uzaicinājums uz zemeņu kūku". Tajā teikts: "Uzaicinu jūs uz zemeņu kūku un glāzi vīna š. g. 12. jūnijā plkst. 16.00 (..) Līdzi ņemiet labas domas, labu garastāvokli un vēlmi kaut nedaudz atpūsties no ikdienas darba pienākumiem. Uz tikšanos, Ina." Pasākums bija oficiāli noformēts kā seminārs pašvaldību pārstāvjiem par e-pakalpojumu attīstību. Pasākumam tika iztērēti valsts budžeta līdzekļi 930 latu apmērā. No tiem 100 lati bija paredzēti telpu īrei, 50 lati – ziediem, 680 lati – ēdināšanai, 100 lati – citiem izdevumiem. Uz pašu pasākumu viesnīcas Valdemārs pagalmā I.Gudele gan neieradās, it kā tādēļ, ka ir ievilkusies valdības sēde (tā beidzās 16:50).

uz augšu

Zibenīgā demisija

Uzreiz pēc šī gadījuma publiskošanas Gudele apsvēra atkāpšanos no amata. Jau nākamajā dienā pēc skandāla viņa iesniedza demisiju ministru prezidentam Ivaram Godmanim (LPP/LC), taču tā netika pieņemta. Arī Latvijas Zemnieku savienības (LZS) valde ieteica viņai darbu turpināt. Gudele atmaksāja Valsts kasei par zemeņu kūku un vīnu iztērētos 790 latus.

uz augšu

Ministre norāda uz ierēdnēm, ierēdnes - uz ministri

Sākotnēji tika izplatīta informācija, ka rīkojumu par pasākumu ir parakstījusi toreizējā ĪUMEPLS sekretariāta vadītāja Olita Magone, kura pirms dažiem mēnešiem no darba bija aizgājusi, jo atklājās viņas dalība nelikumīgi izsniegtu pasu skandālā. Gudele apgalvoja, ka viņa par valsts naudas tērēšanu savas dzimšanas dienas svinībām uzzinājusi tikai pēc pasākuma, jo padotās gribējušas sagādāt ministrei pārsteigumu. Tomēr gan O.Magone, gan ministres biroja vadītāja Rigonda Balgalve-Abrama apgalvoja, ka ministre ir bijusi informēta par pasākumu un saskaņojusi tā tāmi. Jau nākamajā dienā, 18.aprīlī, I.Gudele tomēr atkāpās no amata un vienlaikus izstājās no LZS.

uz augšu

“Politiskie iemesli”

Fakts, ka gadījums ar zemeņu kūku ir noticis gadu pirms tā nodošanas atklātībai un tas ir noticis Aivara Lemberga kontrolētā laikrakstā, kā arī ministres atkāpšanās pēc Latvijas politiskajā vidē salīdzinoši niecīga pārkāpuma, lika žurnālistiem izteikt versijas, ka zemeņu kūkas gadījumam ir kādi citi iemesli. Arī pati I.Gudele izteicās, ka gadījuma publiskošanai varētu būt “politiski iemesli”. Tika izteikta versija, ka tam ir saistība ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un Aivara Lemberga savstarpējām attiecībām. Uzskatot, ka vairs netiekot tik ļoti respektēts, Lembergs vēlējies partijai parādīt, ka spēj ietekmēt norises politikā.

uz augšu

Versija par SAB

Viena no pārliecinošākajām versijām bija saistīta ar Satversmes aizsardzības biroja vadītāja Jāņa Kažociņa pārvēlēšanu uz nākamo termiņu, kas notika īsi pirms “zemeņu kūkas” skandāla publiskošanas. Bija zināms, ka I.Gudele 2007.gada augustā ir tikusies ar SAB vadītāju, jo par I.Gudeli un viņas vadītā sekretariāta darbību (kura pārziņā bija valsts informācijas sistēmu attīstība) interesi izrādījušas ar Krieviju saistītas personas, tajā skaitā 2007.gadā no Latvijas par spiegošanu izraidītais Krievijas vēstniecības diplomāts Aleksandrs Rogožins. SAB vadītājs konsultējis I.Gudeli, kā šādos gadījumos rīkoties, vēlāk SAB sekretariāta darbiniekiem ir organizējis seminārus par valsts drošības jautājumiem. Iespējams, ka tādēļ koalīcijas partiju vidē un ZZS iekšienē tika izplatītas baumas, ka I.Gudele ir SAB un citu tiesībsargājošo iestāžu ziņotāja. Uz to norādīja arī Tautas partijas biedrs Gundars Bērziņš 2008.gada marta nogalē intervijā laikrakstam “Neatkarīgā Rīta Avīze”, kurā viņš mēģināja radīt aizdomas par SAB darbības likumību. Cita starpā viņš pieminēja, ka viens no valdības ministriem sadarbojoties ar SAB un ziņojot par valdību. Laikraksts “Diena” un TV3 raidījums “Nekā personīga” izteica pieņēmumu, ka I.Gudelei, iespējams, pirms J.Kažociņa atkārtotās apstiprināšanas Nacionālās drošības padomes sēdē, bija vajadzējis izteikties, ka viņa ir tikusi spiesta sadarboties ar SAB. Tomēr viņa to nedarīja, tādēļ tika nodotas atklātībai ziņas par viņas pirms gada izdarīto pārkāpumu. I.Gudele šos minējumus noliedza, norādot, ka savas darbības laikā nav izjutusi spiedienu nedz no SAB, nedz politiķu puses.

uz augšu

Kriminālprocess pret ierēdnēm

2008.gadā KNAB uzsāka kriminālprocesu par valsts līdzekļu izšķērdēšanu I.Gudeles dzimšanas dienas svinībām. Izmeklēšanas laikā iegūtā informācija deva pietiekamu pamatu uzskatīt, ka ĪUMEPLS amatpersonas O.Magone un R.Balgalve-Abrama 2007.gada vasarā bija organizējušas ministres personisko svinību apmaksu, šim nolūkam izlietojot semināra rīkošanai paredzētos valsts budžeta līdzekļus 790 latu apmērā. 2009.gada aprīlī Ģenerālprokuratūra uzrādīja apsūdzību divām ĪUMEPLS amatpersonām. Olitai Magonei tika uzrādīta apsūdzība par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, un par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Rigondai Balgavei-Abramai tika uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas. Pēc dažiem mēnešiem kriminālprocess pret O.Magoni tika izbeigts nozieguma sastāva neesamības dēļ.

uz augšu

Rezultāti

2008.gada 17.aprīlī Saeima SAB vadītāju Jāni Kažociņu pārvēlēja amatā uz nākamo četru gadu termiņu. 16 deputāti bija balsojuši pret, lai gan balsot pret Kažociņa pārvēlēšanu pirms tam bija solījuši tikai 5 PCTVL deputāti. Neviens no deputātiem neatzina, ka būtu balsojis pret. E-lietu ministra amatam tika izvirzīta AS "Datorzinību centrs" valdes priekšsēdētāja un LU Ekonomikas un vadības fakultātes docente Signe Bāliņa.

2008.gada novembrī, kad Latvijas valsts atradās maksātnespējas priekšā, Ministru prezidents Ivars Godmanis izdeva rīkojumu, ar ko tika aizliegta jebkādu valsts iestāžu kolektīvo atpūtas pasākumu rīkošana. 2011.gada februārī bija mēģinājums šo praksi atjaunot. Valsts sekretāru sanāksmē tika nodots izskatīšanai noteikumu projekts “Valsts un pašvaldības institūciju kolektīvo pasākumu organizēšanas kārtība un finansēšanas ierobežojumi”, kas paredzēja atļaut atsevišķus valsts iestāžu kolektīvos pasākumus. Tomēr tas netika pieņemts, jo tika pieprasīti visu ministriju, KNAB, Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles un citu institūciju atzinumi.

 

Pūku priedītes

Avoti: LETA, Diena, NRA, raidījums “Nekā Personīga”, Ministru Kabinets
Par kolektīvo pasākumu ierobežošanu. Latvijas Vēstnesis. 21.11.2011.
Zvirbulis, Ģ. Lai sākas ballīte! Latvijas Avīze. 04.02.2011.
 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot