plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter
Rīkojums Nr.2
17
Aug
2011

2011.gada maijā Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja KNAB lūgumu atļaut veikt kratīšanu A.Šlesera (PLL) dzīvesvietā. Tas izraisīja sabiedrības sašutumu un atjaunoja diskusiju par oligarhu ietekmi uz Latvijas politiku. Divas dienas pēc Saeimas balsojuma Valsts prezidents Valdis Zatlers, kura prezidentūras termiņš tuvojās noslēgumam, paziņoja par to, ka rosina Saeimas atlaišanu. Kā pamatojumu V.Zatlers miņēja šauru interešu grupu ietekmi Saeimā, par ko liecina gan Šlesera neizdošana, gan A.Judina neapstiprināšana Augstākās tiesas tiesneša amatā. Zatlers saņēma pārmetumus par to, ka lēmumu rosināt Saeimas atlaišanu varēja būt ietekmējusi viņa vēlēšanās turpināt darbību politikā arī pēc prezidentūras beigām. Sekojošajās Valsts prezidenta vēlēšanās Zatlers netika pārvēlēts amatā. Referendums par Saeimas atlaišanu notika 23.jūlijā, 94,3% balsotāju apstiprināja V.Zatlera lēmumu atlaist Saeimu. Uzreiz pēc amata atstāšanas V.Zatlers nodibināja partiju, kas pieteica savu dalību 11.Saeimas vēlēšanās.

Atslēgas vārdi: Zatlers, oligarhi, tauta, Saeima

 
uz augšu
Zatlera metamorfozes

V.Zatlera ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā 2007.gadā pavadīja protesti par oligarhu ietekmi uz viņa kandidatūras izvēli un ievēlēšanu, kā arī nelikumīgu maksājumu pieņemšanu ārsta prakses laikā. Par V.Zatlera kandidatūru 2007.gadā bija panākušas vienošanos divas lielākās valdības partijas – ZZS un TP, padarot šīs vienošanās vietu, Zooloģisko dārzu, par anekdotisku simbolu V.Zatlera prezidentūrai. Lai gan turpmākajos četros gados V.Zatlers vairākkārt bija rosinājis iniciatīvas ar pozitīvu ietekmi uz korupcijas novēršanu, kā norāda ”Sabiedrības par atklātību - Delna” politikas analītiķe Līga Stafecka, V.Zatlers četru gadu laikā tā arī nebija ieguvis sabiedrības uzticību un spējis radīt pārliecību, ka korupcijas novēršana viņam ir būtisks un principiāls jautājums.
 
Zatlers līdz šim nebija publiski iestājies pret Latvijas politikas trīs oligarhiem. Vēl 2011.gada maijā V.Zatlers krasi mainīja savu viedokli, paklausot A.Šlesera iebildumiem. Apvienība “Mozaīka” bija izstrādājusi un uzsākusi diskusiju par grozījumiem likumos, kas atļautu homoseksuālu pāru partnerattiecību reģistrāciju. Pēc iepazīstināšanas ar šo ideju V.Zatlers izteicās atbalstoši: Ja dzīvē ir kāda realitāte, mēs nevaram to ignorēt, bet valstij ir jāpalīdz.” Uz to asi reaģēja A.Šlesers un viņa pārstāvētā partiju apvienība PLL. Jau nākamajā dienā Valsts prezidents pauda noraidošu attieksmi pret šiem grozījumiem, raksturojot tos kā slēptu mēģinājumu vājināt laulības institūta nozīmi.
 
Tuvojoties prezidentūras beigu termiņam, atbalstu Zatlera pārvēlēšanai uz otru termiņu izteica valdību veidojošās apvienības Vienotība pārstāvji. Viņu vidū bija arī cilvēki, kuri pirms četriem gadiem bija asi protestējuši pret Zatlera ievēlēšanu – Sarmīte Ēlerte, Lolita Čigāne, Rasma Kārkliņa.
 
Politisko partiju apvienība Vienotība bija uzvarējusi 10.Saeimas vēlēšanās, lielā mērā balstoties uz vēlētāju cerību par godīgas un no oligarhiem brīvas politikas iespējamību, tomēr pēc vēlēšanām Vienotība izveidoja koalīciju, kurā kā galveno partneri piesaistīja A.Lemberga kontrolēto ZZS. Līdz ar to Vienotībai nācās klusējot piekrist tādiem  ZZS lēmumiem, kas bija pieņemti A.Lemberga interesēs, piemēram, A.Judina neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā. Politikas analītiķi norādīja uz pašas Vienotības darbības aizvien lielāku neatbilstību izvirzītajiem principiem, piemēram, nevēlēšanos izvērtēt ekonomikas ministra Arta Kampara aizdomīgos finanšu darījumus vai Solvitas Āboltiņas izteikumus, ka situāciju KNAB būtu jārisina, atlaižot gan biroja priekšnieku, gan viņa vietniekus Jutu Strīķi un Alvi Vilku.
 
 uz augšu
Saeimas vairākums nosargā Šleseru
 
2011.gada 25.maijā KNAB nosūtīja Saeimai tiesas sankcionētu pieprasījumu veikt kratīšanu A.Šlesera (PLL) dzīvesvietā. Kratīšana bija nepieciešama KNAB uzsāktā apjomīgā kriminālprocesā par Šlesera iespējamo slēpto ietekmi daudzos uzņēmumos un koruptīvām darbībām. Saeimas balsojums tika aizkavēts par vienu dienu, jo Mandātu un iesniegumu komisijas vadītājs Vitālijs Orlovs (SC) nepareizi saprata līdz ar pieprasījumu nosūtītās LR ģenerālprokurora vēstules jēgu, tādēļ ģenerālprokuroram nācās nosūtīt vienkāršāk formulētu vēstuli. Pieprasījums tika nodots Saeimas nobalsošanai tikai nākamajā dienā. Pēc īsām debatēm, kuru laikā PLL un SC deputāti veltīja smagus apvainojumus KNAB un citām tiesībsargājošām institūcijām, Saeimas vairākums nobalsoja pret kratīšanu Šlesera dzīvesvietā. Saeimas balsojums izsauca plašas sabiedrības sašutumu, to asi kritizēja arī LR ģenerālprokurors Ē.Kalnmeiers.
 
uz augšu
Zatlers ierosina Saeimas atlaišanu
 
Pēc divām dienām, 28.maijā Valsts prezidents Valdis Zatlers  televīzijas uzrunā paziņoja, ka saskaņā ar Satversmes 48.pantu viņš ierosina Saeimas atlaišanu. Kā pamatojumu V.Zatlers minēja Saeimas necieņu pret tiesu varu, neatļaujot kratīšanu Šlesera dzīvesvietā, kā arī A.Judina neapstiprināšanu Augstākās tiesas tiesneša amatā – “netikumu”, ko 10.Saeima esot mantojusi no iepriekšējās. V.Zatlers norādīja uz joprojām esošo šauru grupu un cilvēku personisko interešu ietekmi Saeimā. Zatlera lēmums radīja sabiedrībā pārsteigumu, emocijām mijoties starp dusmām un prieku. Simtiem jauniešu sestdienas vakarā devās pie Prezidenta pils izteikt pateicību V.Zatleram.
 
Politikas analītiķi norādīja, ka Zatlera rīcība nav principiāla, jo daudz lielāka oligarhu interešu ietekme un mazāka sabiedrības uzticība bija iepriekšējai, 9.Saeimai. Zatlera lēmums tika saistīts arī ar viņa vēlēšanos palikt politikā arī pēc prezidentūras termiņa beigām. Saeimas atlaišana šādā gadījumā būtu atspēriena punkts jauna politiskā spēka veidošanas procesā.
uz augšu
 
Tauta atlaiž Saeimu
 
Tautas nobalsošana par Saeimas atlaišanu notika 2011.gada 23.jūlijā. Tajā piedalījās 689 988 jeb 44.73% Latvijas balsstiesīgo vēlētāju. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja 650 518 jeb 94,3% vēlētāju, pret - 37 829 jeb 5,48% balsotāju. 26.jūlijā CVK paziņoja oficiālos tautas nobalsošanas rezultātus un izsludināja ārkārtas Saeimas vēlēšanas - 17.septembrī. 
uz augšu
 
Zatlera partija līderu meklējumos
 
Uzreiz pēc rosinājuma atlaist Saeimu sākās minējumi par Zatlera iesaistīšanos politikā – vai nu Vienotības sastāvā, vai arī dibinot jaunu partiju. Tomēr Zatlers izlēma neiesaistīties Vienotībā, bet uzreiz pēc amata atstāšanas sāka darbu pie partijas izveides. Tās veidošanās iesaistījās vairāki bijušie prezidenta komandas pārstāvji – Sandra Kukule, Daiga Holma, Inese Lībiņa-Egner. Sākotnēji problēmas radīja sabiedrībā pazīstamu domubiedru piesaiste. Īsā laikā V.Zatleram atteica vairāki potenciālie partijas līderi - Latvijas darba devēju konfederācijas vadītāja Elīna Egle, bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis (abi vēlāk piekrita darboties A.Bērziņa komandā), Valsts kontroliere Inguna Sudraba,  bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns un Atmodas līderis Dainis Īvāns.
 
Tautas nobalsošanas dienā, 23.jūlijā, notika Zatlera Reformu partijas dibināšanas kongress. Partijas valdē ZRP tika ievēlēts bijušais Saeimas deputāts Klāvs Olšteins, portāla "Satori" vadītājs Reinis Tukišs, "Hansaworld Latvia" īpašnieks un vadītājs Edmunds Sprūdžs, "SEB bankas" darbinieks Jānis Ozoliņš, Valsts prezidenta likumdošanas padomniece Sandra Sondore-Kukule, politologs Viktors Makarovs, jurists Rihards Kozlovskis, nodokļu konsultants Ainis Dābols, labdarības akcijas "Nāc līdzās" pārstāve Sarma Freiberga. Partijā ir iesaistījies arī ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis.
 
Avoti:
 
Fridrihsone, M. Zoo kompromiss vārdā Zatlers. Politika.lv 24.08.2010.
Vilnītis negrasās atkāpties. Delfi.lv, 13.11.2010. 
Leijējs, A. Zatlers: Sabiedrībai jādiskutē par viendzimuma pāru partnerattiecību regulējumu. LETA. 18.05.2011.
Stafecka, L. Joprojām bez autoritātes: Zatlera 4 gadi II. Politika.lv, 19.05.2011. 
Lazdiņš, A. Aizbildinās, ka nav iepazinušies. Diena. 23.05.2011.
Melbiksis, D. Zatleriskie hameleoni. Politika.lv, 24.05.2011. 
Valsts prezidenta uzruna 2011.gada 28.maijā
Leijējs, A. "Vienotība" aicina Zatleru pievienoties apvienībai un sola pirmo numuru vēlēšanu sarakstā. LETA. 15.06.2011.
Sprance, I. ZRP biedri: pārmaiņas ir iespējamas. Ir.lv, 23.07.2011. 

 

Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot