plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter

Partijas profils

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 10.augustā.

Partiju apvienībā „Saskaņas centrs” ietilpts trīs partijas: „Saskaņa”, Latvijas Sociālistiskā partija un Daugavpils pilsētas partija. Partiju apvienība dibināta 2005.gadā. 2011.gada 14.decembrī Daugavpils pilsētas partija iekļšavās partijas"Saskaņa" sastāvā.

Saskaņas Centra frakcija sastāv no 31 deputāta, frakcijas priekšsēdētājs ir Jānis Urbanovičs. Saskaņas Centrs Saeimā strādā opozīcijā.
 
FRAKCIJAS KONTAKTI
Jēkaba iela 16, 202., 205. un 208. kabinets
Vecākā konsultante Inese Šnepsta, e-pasts: Inese.Snepsta@saeima.lv, 67087203, Jēkaba 16, 202
 
PARTIJU APVIENĪBAS VADĪBA
Partiju apvienības valdes priekšsēdētājs ir Nils Ušakovs. Valdē vēl darbojas Jānis Urbanovičs, Alfrēds Rubiks.
 
 
SASKAŅAS CENTRS SAEIMĀ
 
Saskaņas centrs (SC) ir lielākā 11.Saeimā esošā frakcija un to veido 31 deputāts. Frakcijas priekšsēdētājs ir Jānis Urbanovičs, viņš frakciju vadījis arī 9. un 10. Saeimā.
 
11.Saeimā SC pārstāvis Sergejs Dolgopolovs vada Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Tā ir pirmā reize, kad SC pārstāvis vada komisiju, kurai ir likumdošanas iniciatīvas tiesības.
 
Turpinot iepriekšējo tradīciju, arī 11. Saeimā SC deputāts (V.Orlovs) vada Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju. SC deputāts Andrejs Klementjevs ir Saeimas prezidija loceklis.
 
10.Saeimā SC frakcija nav bijusi aktīvākā, jo deputāti bieži vien nepiedalījās balsojumos. TV3 raidījums "Nekā Personīga ziņoja", ka SC frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs nav piedalījies 653 balsojumos no Saeimā notikušajiem. "Nekā personīga" veiktajā pētījumā konstatēts, ka no 1394 atklātajiem balsojumiem tikai 75 ir piedalījušies visi SC deputāti. SC ar simtprocentīgu interesi balsojuši gadījumos, kad izskatīti projekti par valsts finanšu sadali, pilsonības un imigrācijas jautājumiem, komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem, valsts svētku un atceres dienām, pašvaldību pilnvarām, bāriņtiesām, Kriminālprocesa, Civilprocesa un Administartīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, regulējumu radio un televīzijas jomā, kā arī autopārvadājumu un būvniecības nozarēs. Pilnībā visi Saskaņas centra deputāti balsojuši arī par uzticības izteikšanu ZZS vides un reģionālās attīstības ministram Raimondam Vējonim un pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lūgumu atļaut veikt kratīšanu PLL frakcijas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietās.  Skatīties video 
 
SC deputāti 10. Saeimā iesniedza 14 likumprojektus, vēl piecus likumprojektus kopā ar deputātiem no citām partijām.
 
2011. gada pavasarī  mandātu nolika SC deputāts Juris Silovs,  kurš bija apsūdzēts par krāpšanu lielā apmērā. TV3 raidījums "Nekā Personīga" ziņoja, ka J. Silovs, pildīdams Garkalnes novada domes priekšsēdētāja pienākumus, slēpis ar dienesta automašīnu izraisītas avārijas pēdas. 
 
Iepriekšējā Saeimā izcēlās vēl kāds cits Saeimas deputāts – Valērijs Kravcovs, kurš nepārzināja valsts valodu, lai gan, startējot vēlēšanās, Centrālajai vēlēšanu komisijai bija norādījis, ka latviešu valodu pārzina sarunvalodas līmenī. deputāts V. Kravcovs 2010. gada rudenī žurnālistiem solīja, ka valodu apgūs divu mēnešu laikā, taču intervijai medijiem latviešu valodā visu 10. Saeimas darbības laiku tā arī nepiekrita. 11. saeimas vēlēšanās V. Kravcovs nestartēja.
 
10. Saeimā SC pārstāvēja 29 deputāti un tā bija otrā lielākā frakcija Saeimā. 9. Saeimā no SC tika ievēlēti  17 deputāti, kuriem vēlāk frakcijai pievienojās arī Nikolajs Kabanovs, pārnākot no PCTVL.
 
11.Saeimā frakcija darbojas opozīcijā, nav pārstāvēta valdībā. SC nekad nav darbojies valdībā. Pēc SC panākumiem pēdējās divās Saeimas vēlēšanās, veidojot valdību, koalīciju veidojošās tā sauktās "latviešu partijas" ir apsvērušas domu par SC iesaisti valdībā, taču tas nav noticis. Protestējot pret SC neiekļaušanu valdībā, partiju apvienības Saskaņas centrs atbalstītāji 11. Saeimas pirmajā darba dienā - 2011.gada 17. oktobrī rīkoja piketu pie Saeimas ēkas.
 
SC nozīmīga loma vairākos 10. Saeimas balsojumos
Saskaņas centram ir bijusi liela loma vairākos svarīgos 10. Saeimas balsojumos, kur SC deputātu domas bieži sakrita ar apvienību Par Labu Latviju un tā brīža koalīcijas partiju - Zaļo un Zemnieku savienību. 
Saskaņas centrs sākotnēji iestājies pret aizklāto balsojumu likvidēšanu. Grozījumi paredzēja aizklātu balsojumu saglabāt vien balsojot par Valsts prezidentu, Saeimas prezidija locekļiem un Satversmes tiesas tiesnešiem. Lai gan priekšlikumu atcelt aizklātos balsojumus Saeimā atbalstīja arī vairāki eksperti un nevalstiskās organizācijas, priekšlikums februārī tika noraidīts, 51 deputātam balsojot pret (ZZS, SC, PLL), 3 deputātiem atturoties. Priekšlikumu atbalstīja 37 deputāti, Vienotības un Visu Latvijai - TB/LNNK deputāti.  Pēc  Rīkojuma Nr.2 SC savas domas mainīja un jūlijā balsoja par līdzīgiem grozījumiem. Vairāk 
 
Vēl viens spilgts piemērs SC ietekmei uz Saeimas darbu ir balsojums par grozījumiem Krimināllikumā, kas paredzēja bargākus sodus par partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem. Lai gan pret šiem grozījumiem martā balsoja tikai viens deputāts - Ingmārs Līdaka (ZZS), Saeima šos priekšlikumus 2011.gada 31.martā noraidīja, jo gan SC, gan PLL, gan pārējie ZZS deputāti balsojumā atturējās. Taču jūlijā, kad grozījumi likumā tika iesniegti vēlreiz, SC balsoja par. Vairāk 
 
SC deputātu balsis izrādījās noteicošas arī 10.Saeimas lēmumā neizdot kratīšanai deputātu Aināru Šleseru, jo visi SC frakcijas deputāti balsojumā atturējās.  Vairāk 
 
TV3 raidījums "Nekā Personīga" secināja, ka SC un ZZS kopīgajos balsojumos dažkārt domas ir sakritušas arī tā dēvētajā nacionālajā jautājumā. Piemēram, Imigrācijas likuma grozījumos saskaņiešiem ar ZZS atbalstu izdevies saglabāt iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt iegādāties īpašumus Latvijā, pretī saņemot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
 
Novērojumi par aizklāto balsojumu rezultātiem liecina, ka tieši ZZS un SC balsis 10.Saeimas laikā noteica gan Tiesībsarga, gan arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu. Skatīties video 
 
 
„SASKAŅAS CENTRS”PAŠVALDĪBĀS
 
Saskaņas centrs pašvaldībās ir pārstāvēts dažādos Latvijas novados. Lielākā partiju apvienības veiksme bija 2013.gada pašvaldību vēlēšanas, kad Rīgā partiju apvienība Saskaņas centrs un Gods kalpot Rīgai ieguva pārliecinošu vēlētāju atbalstu un Nils Ušakovs kļuva atkārtoti par Rīgas mēr. Rīgas domē partiju apvienība ieguva 39 no 60 deputātu mandātiem. 
 
Partiju apvienība pārstāvēta gandrīz visās lielākajās pašvaldībās ar vairākiem deputātiem. Vislielākā pārstāvniecība partiju apvienībai ir Latgalē. Rēzeknes pilsētas domē, kur SC pārstāvis Aleksandrs Bartaševičs ir domes priekšsēdētājs, no SC saraksta ievēlēti astoņi deputāti. Zilupes novadā 8 no 9 deputātu vietām ir ieguvis tieši SC, vadot novadu. Seši deputāti pārstāvēti Rēzeknes novada domē, četri deputāti Ludzas novadā. 
 
Par Rīgas domes pārkāpumiem no 2009.gada līdz 2013.gada vairāk lasi šeit. 
 
 
EIROPAS PARLAMENTĀ
 
2009.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās no „Saskaņas centra” saraksta tika ievēlēti 2 deputāti: Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis. 
 
 
PĀRKĀPUMI VĒLĒŠANĀS
 
Slēptā reklāma pirms 11. Saeimas vēlēšanām
 
Nevalstiskā organizācija “Providus” pētījumā par slēpto reklāmu medijos atkāja, ka Saskaņas Centrs 96 reizes iekļauts rakstos, sižetos vai intervijās, kas rada šaubas par to, vai tā ir patiesa žurnālistika, vai kādas partijas apmaksāta informācija. Kopumā laika posmā no 19.augusta līdz 6.septembrim slēpto politisko reklāmu monitoringa projekta ietvaros mediju saturā Providus atklāja 182 slēptās reklāmas rakstus, intervijas vai sižetus.
 
Pirmsvēlēšanu laikā uzmanību piesaistīja Rīgas domes darbus slavinošas bezmaksas avīzes “Pastnieks” parādīšanās, kura rīdzinieku pastkastēs iekrita ik nedēļu. Raidījums "Nekā personīga" pirms vēlēšanām vēstīja, ka avīzi izdod īpaši šim nolūkam izveidota firma, kurā darbojas bijušie un esošie Rīgas domes darbinieki. Firma apgalvoja, ka avīzi izdeva 200 tūkstošos eksemplāru. Šāds apjoms ir stipri lielāks nekā dienas lielāko laikrakstu metiens kopā. Raidījums vēstīja, ka avīzi izdod nesen dibinātā SIA "Baggy", kas pieder Krievijas pilsonim Dmitrijam Glotovam, kuram nesavtīgi palīdz Rīgas dome. Avīzes licenci reģistrējusi projekta vadītāja Rīgas pašvaldībā Anita Gērica. Avīzes galvenais redaktors ir bijušais Rīgas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas darbinieks Dzintars Zaļūksnis. Ar avīzes izplatīšanu nodarbojās Rīgas domes algotie sētnieki, pamatojoties uz laikraksta it kā noslēgto bartera līgumu ar "Rīgas namu pārvaldnieku". Dz. Zaļūksnis noliedza jebkādu laikraksta saistību ar politiskajām partijām. 
 
 
Pārkāpumi 10. Saeimas vēlēšanās

SC sodīts ar 600 LVL sodu par nepatiesu ziņu norādīšanu deklarācijā, nenorādot visus ieņēmumus un fizisku personu apmaksātus priekšvēlēšanu izdevumus, uz kuriem attiecināmi apmēra ierobežojumi (nenorādītā summa - 12 370, 12 LVL).

 
Aizdomas par finansējuma izcelsmi
 
Valsts prezidente Vairas Vīķes-Freiberga, komentējot par Valsts prezidenta amatam izvirzītajiem kandidātiem, intervijā Latvijas radio izteicās, ka SC virzīto prezidenta amata kandidātu A.Endziņu „izvirzījusi viena partija, ko mēs saucam par kreisu. Par kuras finansējumu man kā prezidentei ir zināma konfidenciāla informācija, kas man rada bažas par viņu lojalitāti Latvijas valsts interesēm”. Šāds augstas amatpersonas , kura turklāt vada Nacionālās drošības padomi, publisks komentārs izsauca asu Saskaņas centra pretreakciju, solot tiesāties ar prezidenti par partijas apmelošanu. Vēlāk intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” SC pārstāvis S.Dolgopolovs norādīja, ka pret bijušo prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu tiesā nevērsīsies, jo „uz klibām pīlēm nešauj.”
 
 
Balsu pirkšana vēlēšanās 
 
SC līdz šim iesaistīta vairākos balsu pirkšanas gadījumos vēlēšanās. Skaļākais no tiem saistīts ar balsu pirkšanu Jūrmalas mēra vēlēšanās jeb tā sauktajā Jūrmalgeitā
 
Balsis tika pirktas arī iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, kur apsūdzēts tika SC deputāta Andreja Klementjeva brālis Jurijs Klementjevs. Tiesa turpina skatīt lietu, kurā par balsu pirkšanu uzsākta kriminālvajāšana pret SC deputātu A.Ornicānu par balsu pirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās 2009.gadā. 
 
Deputatiuzdelnas.lv satura veidošanā tiek izmantoti Lursoft sniegtie pakalpojumi. Pateicamies par sadarbību!
 
Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot