plauksta plauksta
icon_delna icon_trans icon_facebook icon_facebook icon_twitter

Partijas profils

Pēdējās izmaiņas veiktas 2013.gada 10.augustā.

2011. gada 6. augustā, apvienojoties partijām „Jaunais laiks” (JL), „Pilsoniskā savienība” (PS) un „Sabiedrība citai politikai”, tika dibināta partija Vienotība (V).
 
11.Saeimā partiju pārstāv 20 deputāti, tās frakcijas vadītājs ir Dzintars Zaķis. Vienotība ir viena no valdību veidojošām partijām,  tās pārstāvis Valdis Dombrovskis ir valdības vadītājs jeb Ministru prezidents.
 
 
PARTIJAS VADĪBA
 
Partijas priekšsēdētāja ir Solvita Āboltiņa. Partijas valdes locekļi ir Valdis Dombrovskis, Jānis Reirs, Olafs Pulks, Ilze Viņkele, Kārlis Šadurskis, Lolita Čigāne, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Edvards Smiltēns, Karīna Korna, Ina Druviete, Inga Priede, Inese Vaidere, Artis Pabriks.
 
 
 
PARTIJAS DARBS SAEIMĀ 
 
11. Saeimā ievēlēti 20 Vienotības deputāti.  Vienotības frakcija ir otra lielākā frakcija Saeimā uzreiz aiz Saskaņas centra. Vienotības frakcijas priekšsēdētājs ir Dzintars Zaķis, kurš frakciju vadījis arī iepriekš, 10. Saeimā. Partijas vadītāja Solvita Āboltiņa ir Saeimas priekšsēdētāja, viņa šo amatu ieņēma arī 10. Saeimā.
 
Vienotības deputāti Saeimā vada piecas komisijas:
  • Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju (Jānis Reirs)
  • Juridisko komisiju (Ilma Čepāne)
  • Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju (Ina Druviete)
  • Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju (Ainars Latkovskis)
  • Ārlietu komisiju (Ojārs Ēriks Kalniņš)
 
10. Saeimā Vienotība bija pārstāvēta ar 33 deputātiem. Vienotība 10. Saeimā veidoja valdību kopā ar ZZS.
 
Saeimā Vienotība kā frakcija pastāv kopš 2010. gada 2. novembra. Iepriekšējā Saeimas sasaukumā visas trīs partijas (Jaunais laiks, Sabiedrība citai politikai un Pilsoniskā savienība) strādāja atsevišķi.
 
PARTIJA „JAUNAIS LAIKS”
Šobrīd partija ir likvidēta, jo tā apvienojās ar partijām Pilsoniskā savienība un Sabiedrība citai politikai. Taču Jaunais laiks Saeimā strādājis jau pirms apvienošanās Vienotībā. 9.Saeimas vēlēšanās Jaunais laiks ieguva 18 deputātu vietas, tieši tik pat, cik Zaļo un zemnieku savienība. Partija līdz pat 2009.gada martam atradās Saeimā opozīcijā.
 
PARTIJA „PILSONISKĀ SAVIENĪBA”
Šobrīd partija ir likvidēta, jo tā apvienojās ar partijām Jaunais laiks un Sabiedrība citai politikai. Pilsoniskā savienība izveidojās 9.Saeimas laikā, tās kodolu veidoja vairāki no Jaunā laika un TB/LNNK aizgājušie deputāti, biedri. 9.Saeimā tika izveidota frakcija, ko vadīja Anna Seile. 
 
PARTIJA „SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI”
Šobrīd partija ir likvidēta, jo tā apvienojās ar partijām Pilsoniskā savienība Jaunais laiks. Partiju 9. Saeimā pārstāvēja trīs deputāti, kuri visi Saeimā tika ievēlēti no Tautas partijas: A.Štokenbergs, A.Pabriks un Dz.Ābiķis. Minimālais nepieciešamais deputātu skaits, lai izveidotu frakciju Saeimā ir pieci deputāti, tādēļ SCP 9. saeimā frakciju neizveidoja un visi minētie deputāti darbojās kā pie frakcijām nepiederošie deputāti.
 
 
PARTIJAS DARBS VALDĪBĀ
 
11. Saeimā Vienotība strādā koalīcijā, veidojot valdību kopā ar Reformu partiju (RP), Nacionālo apvienību VL-TB/LNNK un sešiem neatkarīgajiem deputātiem, kuri 2011. gada oktobrī atšķēlās no RP.
 
Valdības vadītājs ir Vienotības pārstāvis Valdis Dombrovskis. Vienotības atbildībā ir Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Aizsardzības ministrija, Zemkopības ministrija un Veselības ministrija, kā politiskā atbildība par Satiksmes ministriju (SM), jo satiksmes ministrs Anrijs Matīss (bijušais ministrs Aivis Ronis) ir bezpartejisks, vēlēšanās nekandidēja. Vienotība atbildību par SM dala ar sešiem no Reformu partijas aizgājušajiem deputātiem jeb Olšteina sešinieku.
 
Vienotība valdību veidoja arī 10. Saeimā, kad ministru prezidenta Valda Dombrovska vadībā strādāja kopā Zaļo un Zemnieku savienību. Vienotība vadīja aizsardzības, ārlietu, ekonomikas, finanšu, iekšlietu, tieslietu un kultūras jomas.
 
Šobrīd Vienotībā ietilpstošais Jaunais laiks valdībā darbojās arī 9. Saeimas laikā sākot no 2009. gada marta. A. Kalvīša un I. Godmaņa valdību laikā JL bija opozīcijā.
 
Vienotību veidojošās partijas valdībā
  A. Kalvīša (TP) valdība 07.11.2006. - 05.12.2007. I. Godmaņa (LPP/LC) valdība 20.12.2007. - 20.12.2009. V. Dombrovska (JL) valdība 12.03.2009. – 02.11.2010 V. Dombrovska valdība (V) 02.11.2010 – līdz 10. Saeimas beigām V. Dombrovska valdība (V) V. Dombrovska valdība (V no 2011. gada 25. oktobra līdz…
Aizsardzības ministrija opozīcijā opozīcijā Imants Viesturs Lieģis (PS) Artis Pabriks Artis Pabriks
Ārlietu ministrija opozīcijā opozīcijā   Ģirts Valdis Kristovskis  
Ekonomikas ministrija opozīcijā opozīcijā Artis Kampars (JL) Artis Kampars  
Finanšu ministrija opozīcijā opozīcijā Einars Repše (JL)  Andris Vilks Andris Vilks
Labklājības  opozīcijā opozīcijā    
Ilze Viņķele
Zemkopības ministrija opozīcijā opozīcijā     Laimdota Straujuma
Veselības ministrija opozīcijā opozīcijā     Ingrīda Circene
Iekšlietu ministrija opozīcijā opozīcijā Linda Mūrniece (JL) Linda Mūrniece (līdz 06.06.2011)  
Kultūras ministrija opozīcijā opozīcijā Ints Dālderis (JL) Sarmīte Ēlerte  
Tieslietu ministrija opozīcijā opozīcijā Imants Viesturs Lieģis (PS) (pienākumu izpildītājs 20.04.10.-03.11.10.) Aigars Štokenbergs  
 
             
 
PAŠVALDĪBĀS
 
Lai gan vēl 2009.gada pašvaldību vēlēšanās Vienotība kā politisko partiju apvienība nestartēja. 2013.gada vēlēšanās Vienotība startēja apvienoti. 
 
Lielākajās Latvijas pašvaldībās Vienotības deputātu saraksti neguva lielu popularitāti. Arī Rīgas domē no 60 deputātu vietām Vienotības deputātiem ir tikai 9: Sarmīte Ēlerte, Olafs Pulks, Baiba Brigmane, Valdis Gavars, Aigars Pētersons, Uģis Rotbergs, Kārlis Strēlis, Pēteris Vinķelis, Ints Dālderis.
 
2009.gada pašvaldību vēlēšanas
 
2009.gadā līdz Vienotības izveidošanai pašvaldību vēlēšanās Vienotību veidojošās partijas startēja atsevišķi. Lai arī JL, PS, SCP bija likvidēti, līdz pat 2013.gada pašvaldības vēlēšanām šo partiju deputāti bija ievēlēti dažādās Latvijas pašvaldībās.
 

PARTIJA „JAUNAIS LAIKS”

2009.gada pašvaldību vēlēšanās Rīgas domē no JL tika ievēlēti 8 deputāti. Partija darbojā opozīcijā. 2009.gada ievēlētajā Rīgas domē JL un PS deputāti izveidoja Vienotības frakciju bloku, kur strādāja 14 JL un PS deputāti. Kopumā JL bija pārstāvēts 64 novados, 8 no tiem bija novada domju priekšsēdētāji.

PARTIJA „PILSONISKĀ SAVIENĪBA”

Kopumā Pilsoniskā savienība pēc 2009.gada vēlēšanām bija pārstāvēta 33 novadu un pilsētu domēs. Partija tika ievēlēta arī Rīgas domē, kur kopā ar JL deputātiem strādāja arī astoņi no PS ievēlētie deputāti, veidojot frakciju bloku „Vienotība”.

PARTIJA „SABIEDRĪBA CITAI POLITIKAI”

Par SCP kandidātu Rīgas mēra amatam 2009.gada pašvaldību vēlēšanās īsi pēc pievienošanās partijai 2009.gadā kļuva bijušais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks A.Loskutovs. Partija ieguva 3.83% Rīgas vēlētāju atbalstu un domē netika ievēlēta.

Vienīgā deputāte, kas no SCP saraksta tika ievēlēta 2009.gadā Jūrmalas domē bija Dzintra Homka, kuru 2010.gada augustā izslēdza no SCP biedru saraksta. SCP valde viņu izslēdza, jo Jūrmalas domē nav pārstāvējusi partijas biedrus, bet drīzāk darbojusies kā neatkarīga deputāte. Dzintra Homka parakstīja pieprasījumu sasaukt ārkārtas sēdi Jūrmalas mēra R.Ražuka atsaukšanai no amata. Jānorāda, ka R.Ražuks pārstāv „Pilsonisko savienību”, vienu no partiju apvienības „Vienotība” partijām.

SCP bija pārstāvēta pēc 2009.gada pašvaldību vēlēšanām šādos novados: Burtnieku, Cēsu, Garkalnes, Gulbenes, Ikšķiles, Inčukalna, Ķekavas, Limbažu, Madonas, Olaines, Ropažu, Saulkrastu, Alūksnes, Kokneses, Ventspils, Krustpils, Kandavas, Engures, Kuldīgas, Daugavpils, Auces, Dobeles, Durbes, Olaines, Tukuma, Dagdas, Gulbenes, Talsu. 

No SCP saraksta Liepājā tika ievēlēts Stēns Lorencs (Steen Lorenz), SIA „Fonatine Ent” īpašnieks. Stēns Lorencs nekad nav bijis SCP biedrs, domē viņš izvēlējās  pārstāvēt sevi personīgi.

 
EIROPAS PARLAMENTĀ
 
2009.gada vēlēšanās no Vienotību veidojošajām partijām Eiropas Parlamentā tika ievēlēti trīs deputāti:  Arturs Krišjānis Kariņš (JL), Sandra Kalniete (PS) un Inese Vaidere (PS).Līdz šim no Latvijas Eiropas Parlamentā bija ievēlēti astoņi deputāti. 2011. gada decembrī viņu pulku papildināja arī Kārlis Šadruskis (V), kurš iepriekšējās Eiropas Parlamenta vēlēšanās ir palicis nākamais aiz svītras. Viņš kļuva par Eiropas parlamenta devīto deputātu no Latvijas, jo tas pienākas saskaņā ar Lisabonas līgumu, kurš maina deputātu proporciju starp dažādām Eiropas Savienības valstīm.
 

Deputatiuzdelnas.lv satura veidošanā tiek izmantoti Lursoft sniegtie pakalpojumi. Pateicamies par sadarbību!
 
Pievienot komentāru
Vārds:*
E-pasts:*
Pievienot